Oskara Kalpaka Studentu, Cēsu un Jātnieku rota

Studentu rota

Tā tika dibināta Rīgā. Sākumā to sauca par Atsevišķo rotu. Rīgā tolaik darbojās tikai divas studentu latviešu korporācijas: Selonija un Tālava. Šīs studentu aktivitātes rezultātā radās Studentu rota, par kuras dibināšanu dienu skaitās 20. decembris, kad apsardzības ministrs par rotas komandieri iecēla kapteini Nikolaju Grundmani. Rotas dibināšanas noteikumi izdoti 1918.gada 20. decembrī. Vēl pirms rotas oficiālās nodibināšanās studenti bija jau sākuši pulcēties Latviešu biedrības namā uz militārām apmācībām, no kuriem viena grupa bija devusies jau uz Cēsīm. Rota sakomplektējās dažu dienu laikā un uz decembra beigām tanī skaitījās ap 200 vīru. Ne visi rotas karavīri bija studenti – neliela daļa sastāvēja no vecāko klašu skolniekiem. Vecākam rotas karavīram bija 45 gadi, bet jaunākajam – 15 gadi. Par rotas mītni kļuva Rīgas namsaimnieku krājaizdevumu kases nams. Arī Studentu rotu apsardzības ministrs pakļāva tieši sev kā valdības aizsardzības spēku.

Lai rota tiktu pie apbruņojuma, uzkabes un ietērpa, tās amata personas un arī paši karavīri izrādīja iniciatīvu un arī veiklību. Šautenes saņēma no noliktavas, bet tas bija viss, ko Apsardzības ministrija spēja dot. Rotas saimniecības priekšniekam kapteinim F. Zommeram, pateicoties plašām pazīšanām Rīgas saimnieciskās aprindās, izdevās rotu vienādi ietērpt baltos aitādas puskažociņos, vācu kājnieku parauga zābakos un franču bruņu cepurēs. 17.februārī Studentu rota ieradās frontē Rudbāržos un iekļāvās Kalpaka bataljonā kā trešā vienība.

Cēsu rota

Tās dibināšanas vieta bija Cēsis. Šeit vēl pirms Latvijas valsts proklamēšanas pulcējās karavīri pašaizsardzības nolūkos, pateicoties virsleitnanta A. Jansona un dažu citu karavīru iniciatīvai, radās Cēsu rota. Par tās pirmo mītni kļuva Pubuliņu kazarmes, bet vēlāk Cēsu pils.

Kad 8.decembrī Cēsīs ieradās Vidzemes apgabala priekšnieks pulkvedis Apinis ar savu štābu, jo Cēsis bija izraudzīta par štāba mītni, viņš jau atrada priekšā labi noorganizētu un arī daļēji apbruņotu rotu ar virsleitnanta A. Jansonu komandiera postenī. Tanī pat dienā Apinis iecēla A. Jansonu par Cēsu rotas komandieri, līdz ar to 8. decembri uzskata par Cēsu rotas dibināšanas dienu. Tūliņ tika uzsākta brīvprātīgo reģistrācija, kurā īsā laikā pieteicās vairāk nekā 300 vīru. Nebija iespējams visus brīvprātīgos apbruņot. Esošais apbruņojums bija daļēji paņemts no krievu armijas un iegādāts no vāciešiem par personīgiem līdzekļiem.

Jātnieku rota

Jātnieku nodaļas sākums meklējams Jelgavā. Kurzemes apsardzības apgabala priekšnieks pulkvedis (vēlāk ģenerālis) Peniķis viena kājnieku rotas formēšanu Zemgales metropolē uzticēja kapteinim Artum – Hartmanim. Pieteicās ap 150 brīvprātīgo, galvenokārt virsnieki, instruktori un kareivji, kuri bija nesen atgriezušies no vācu gūsta. Apbruņojums, kājtērpu un citu inventāru rota ieguva pa lielākai tiesai no vāci vienībām, kuras tolaik nepārtraukti plūda caur Jelgavu atpakaļ uz Vāciju. Kad pulkvedis Peniķis 5.janvārī atstāja kopā ar valdību Jelgavu, viņš atdeva rotai pavēli atkāpties pa zemes ceļu uz Liepāju. Daudzi karavīri no rotas pazuda, paliekot tikai ap 40 vīriem. Izmantojot toreizējo sajukumu, rotai izdevās no vāciešiem paņemt ap 30 zirgu no kuriem daļa bija kavalērijas tipa. Sedlos turēties prata lielāka tiesa karavīru. Drīz pēc nodibināšanās nodaļa saņēma no Liepājas papildinājumu, līdz ar to tās sastāvs dubultojās. 24. janvārī nodaļas viens vads ieradās Rudbāržos Kalpaka rīcībā, bet visa nodaļa – 1.martā.

Raksts tapis sadarbībā ar http://www.alfakasino.com/.